Senajā Ēģiptē un Grieķijā majorāns lietots, lai aromatizētu vīnus, dārzeņus, zivju un gaļas ēdienus. Romas impērijā majorāns kultivēts gan kā garšaugs, gan kā ārstniecības augs. Hipokrats iekļāvis majorānu savu ārstniecības līdzekļu receptēs. Senie grieķi un romieši esot ar majorāna vītnēm rotājuši jaunlaulāto galvas, tas simbolizējis mīlestību, godu un laimi. Savukārt ēģiptieši lietojuši majorānu, lai piesauktu dievu labvēlību balzamēšanas laikā.
 
Mūsdienās majorāns ir ļoti iecienīts garšaugs gaļas ēdieniem. To izmanto maltās gaļas izstrādājumiem un desām, tāpēc to mēdz saukt arī par desu zāli.
 
Īpaši iesakām mūsu gardēžiem majorānu izmēģināt gaļas ēdienos, gurķu un tomātu konservēšanai, aknu un asins desu ēdienos, pākšaugu, īpaši zirņu, ēdienos vai pievienot ceptiem kartupeļiem.